Apcietinājums

Apcietinājums

Atsevišķos gadījumos persona, kura tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var tikt apcietināta. Tomēr apcietinājums jāpiemēro likumīgi un ievērojot vispārpieņemtās cilvēktiesības – it sevišķi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Apcietinājums nozīmē jūsu paturēšanu izmeklēšanas cietumā izmeklēšanas un/vai iztiesāšanas laikā.

Latvijā ir 3 izmeklēšanas cietumu:

  • Rīgas Centrālcietums (galvenais izmeklēšanas cietums Latvijā);
  • Liepājas izmeklēšanas cietums;
  • Valmieras cietuma izmeklēšanas nodaļa.

Par jūsu paturēšanu apcietinājumā jālemj izmeklēšanas tiesnesim. Ja jūs aiztur laikā, kad lietas izskatīšana tiesā jau ir uzsākta, lēmumu par jūsu apcietināšanu pieņem tā pati tiesa, kas izskata jūsu lietu. 

Jūs var apcietināt, ja izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa uzskata, ka tam ir pamatots iemesls. Apcietinājuma pamatiem jābūt skaidri paredzētiem likumā. Latvijā tie ir paredzēti Kriminālprocesa likumā. Realitāte gan atšķiras no rakstītā.

Apcietinājuma laikā jums ir liegta brīvība  un jūs varat justies īpaši bezpalīdzīgs un viegli  ievainojams. Apcietinājums tiek uzskatīts par visbargāko pirmstiesas procesā piemērojamo drošības līdzekli. Tādēļ lēmums par personas apcietināšanu nevar tikt pieņemts vieglprātīgi.

Kriminālprocesa likuma 272. pants nosaka – “Apcietināšanas pamats“:

(1) Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

(2) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja:

1) noziegums bijis vērsts pret personas dzīvību vai pret nepilngadīgo vai personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks;

3) konstatēts viens no šā likuma 264.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā minētajiem nosacījumiem;

4) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.

(3) Apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.

(4) Pamats apcietinājumam var būt tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods.